Oghur

De Wikipedia
Llingües Oghur o Bulgáriques
Rexón Oblast d'Astrakán, Chuvaxia
Falantes 1,1 millones (censu 2010)
Familia Llingues altáiques

 Llingües túrquiques
   Oghur
    Bulgaricu†
    Chuvaxu
    Kházaru†
    Llingua de los Hunos†
    Aváricu†

Estatus oficial
Oficial en Nengún país
Reguláu por Nun ta reguláu
Códigos
ISO 639-1 nengún
ISO 639-2
ISO 639-3

Les llingues oghur, oghúriques o bulgáriques (tamién escrito: ogur, oghur, oguric; bulghar, bolgar, etc.), son una rama de la familia de llingües túrquiques. Históricamente faláronse n'Antigua Gran Bulgaria (Magna Bulgaria) y, posteriormente, nel Primer Imperiu búlgaru y na Bulgaria del Volga. La única llingua que se caltién anguaño d'esti grupu ye’l chuvaxu.

Les lllingües d'esta familia falábense por delles agrupaciones de tribus nómades, ente otres los onoguros, los protobólgaros, los kházaros y los avaros de Panonia. Nun ta claro si los chuvaxos descienden direutamente d'alguna d'estes tribus o si son una grupu estremáu. (Johanson 1998, Golden, 1998).

La rama de llingües oghur carauterízase pola correspondencia de la l n'oghur frente a la š del restu de llingües túrquiques y a la r n'oghur frente a la z del restu de llingües túrquiques, ye por mor d'esto polo que tamién se noma “túrquicu-li'r” y “túrquicu-r”. (Baskakov, 1952)

Llingües Integrantes[editar | editar la fonte]

  • † Bulgaricu
  • Chuvaxu
  • † Kházaru
  • † Llingua de los Hunos
  • † Aváricu (túrquicu)

Clasificación[editar | editar la fonte]

Oghur («bolgáricu») aváricu †
bólgaru propiu del Volga chuvaxu: dialeutu altu chuvaxu, dialeutu baxu chuvaxu; fala de Malokarachin
del Danubiu †
del Kuban †
llingua de los hunos †
llingua kházara †

Fontes: (Baskakov, 1952, 1966, Johanson, 1998: 82-83, Clark, 1998: 434)

Carauterístiques[editar | editar la fonte]

FONÉTIQUES

  • 1) Sistema especial de vocalismu.con caltenimientu de diferenciación ente curties y llargues.
  • 2) Sustitución de delles vocales a entamu de pallabra por diptongos, p.e. chuvaxu: йěр (yĕr) ‘trinéu’ – turcu: iz , chuvaxu: вут (vut) ‘fueu’ – uzbeku: o't
  • 3) Rotacismu: sustitución de s/z, t/d, y n'otres llingües túrquiques por r, p.e. chuvaxu: кěр (kĕr) ‘seronda’ – uzbeku: kuz.
  • 4) Lambadismu: sustitución de š/s n'otres llingües túrquiques por l, p.e. chuvaxu: хěл (hĕl) ‘iviernu’ – uzbeku qish

LÉXIQUES

Esiste una bayura de pallabres que nun tienen equivalente n'otres llingües túrquiques carauterizándolu como un grupu estremáu del restu, p.e. chuvaxu: çăмса (śămsa) ‘nariz’, арăм (arăm) ‘muyer’, etc. GRAMATICALES

  • 1) Plurales en -sem y non en -lar (d'otres llíngües túrquiques)
  • 2) Allugamientu del sufixu de plural detrás de los sufixos posesivos y non delantre como n'otres llíngües túrquiques.
  • 3) Elementu deíticu e- < *a- delantre de los pronomes personales, p.e. chuvaxu: епĕ (epĕ) ‘yo’ – turcu: ben.
  • 4) Partícula negativa, p.e. ан (an) en chuvaxu.

Fontes: Baskakov, 1952, Clark, 1998.

Bibliografía[editar | editar la fonte]

  • BASKAKOV N.A. (1952): “K Voprosu o Klassifikatsii Tyurkskih Yazykov (К Вопросу О Классификации Тюркских Языков)” (Cuestiones no que cinca a la clasificación de les llingües túrquiques) en Izvestiya AN SSSR. Otdelenie literatury i yazyka (Известия АН СССР. Отделение литературы и языка.) - Т. XI. Pt. 2. pp.. 121-134 – Moscú. (en rusu).
  • BASKAKOV N.A. (1960): Tyurkskie yazyki (Тюркские языки) (llingües túrquiques). Moscú (en rusu).
  • BASKAKOV N.A. (1966): “Tyurkskie yazyki” (Тюркские языки) (llingües túrquiques) en Yazyki narodov SSSR: Tyurkskie yazyki (Языки нородов СССР: т. 2. Тюркские языки) (Llingües vernácules de la URRS: tomu 2: Llingües túrquiques) páxs. 7-42. Moscú. Nauka. (en rusu)
  • CLARK, L (1998): “Chuvash” en Johanson & Csato (1998) páxs. 434-452 (n'inglés)
  • GOLDEN, P. (1998): “The Turkic Peoples: A Historical Sketch” en Johanson & Csato (1998) páxs. 16-29 (n'inglés).
  • HAKIMZYANOV, F.S. (1997): “Bulgarskij Yazyk (Булгарский язык) (llingua bolgárica)” en Jazyki Mira: Tyurkskie yazyki (Языки Мира: Тюркские языки) (Llingües del Mundu: Llingües túrquiques) páxs. 47-52.
  • JOHANSON, Lars & CSATO, Éva Ágnes (1998): The Turkic Languages Routledge, London, 1998. (n'inglés).
  • JOHANSON, Lars (1998): “The History of Turkic” en Johanson & Csato (1998) páxs. 81-125 (n'inglés)
  • TENIXEV, E.R. (1984): Sravnitel'no-istoricheskaya grammatika tyurkskih yazykov: Fonetika (Сравнительно-историческая грамматика тюркских языков: Фонетика) (Gramática Histórico-Comparativa de les llingües túrquiques: Fonética). Moscú, Nauka (en rusu)
  • TENIXEV, E.R. (1986): Sravnitel'no-istoricheskaya grammatika tyurkskih yazykov: Sintaksis (Сравнительно-историческая грамматика тюркских языков: Синтаксис) (Gramática Histórico-Comparativa de les llingües túrquiques: Sintáxis). Moscú, Nauka (en rusu)
  • TENIXEV, E.R. (1988): Sravnitel'no-istoricheskaya grammatika tyurkskih yazykov: Morfologiya (Сравнительно-историческая грамматика тюркских языков: Морфология) (Gramática Histórico-Comparativa de les llingües túrquiques: Sintáxis). Moscú, Nauka (en rusu)
  • TENIXEV, E.R. (1997): Sravnitel'no-istoricheskaya grammatika tyurkskih yazykov: Leksika (Сравнительно-историческая грамматика тюркских языков: Лексика) (Gramática Histórico-Comparativa de les llingües túrquiques: Léxicu). Moscú, Nauka (en rusu)
  • TENIXEV, E.R. (2002): Sravnitel'no-istoricheskaya grammatika tyurkskih yazykov: Regional'nye rekonstruktsii (Сравнительно-историческая грамматика тюркских языков: Региональные реконструкции) (Gramática Histórico-Comparativa de les llingües túrquiques: Reconstrucción rexonal). MOscú, Nauka (en rusu)


Referencies[editar | editar la fonte]

Enllaces esternos[editar | editar la fonte]